Latvijas mūzikas lietas

Reiz nosolījos vairs nepievērsties šajā gadskārtējā pasākumā esošo "mākslinieku" varējuma ķidāšanai. Solījums ir jātur. Runāju par ko citu. "Eirovīzija" mums – nupatās ir tāda kā ikdienas sastāvdaļa. Nāk rudentiņš, nāk jaunas dziesmas. Nāk vēlēšanās bez ieguldījuma (vai gandrīz bez...) pazīmēties pagaidām vēl galvenajā Valsts televīzijā, + kādam ar turpinājumu šoreiz jau Azebaidžānas galvaspilsētā Baku. Viss rit jau pavisam ierasti..

... un vairs nav ar tādu īpašu notikuma piegaršu. Savulaik arī "Miss Latvija" tūdaļ pēc (vai pat drusku pirms...) Trešās Atmodas bija kaut kas neredzēts. Un nedzirdēts. Nedaudzie masu mediji (salīdzinot ar tagadējo masīvo rindu interneta laikmetā) cilāja lielu ažiotāžu ap LPSR skaistākajām dāmām. Šodien- mediji slinki atspoguļo attiecīgā notikuma vēlīnās sērijas. Un prātos mums no tā nekas nepaliek.

Kaut kāds liktenis līdzīgs draud arī mūzikas "skaistuma konkursam". Visi post-padomju galvenie mākslinieki no Latvijas puses caur šo melodiju forumu ir pabijuši tālākās robežās. Tagad vien atliek kaut ko sagrābstīt no "rezerves soliņa". Jā, un savienojumā ar mūsu pašmāju vispārējo prāta pasivitāti vai "p*hujismu" (sorry par slengu), kas neizbēgami rodas ekonomiskās recesijas apstākļos un vispārējā informācijas pārbarotībā -> arīdzan "Eirovīzija" nogrimst otršķirīgo pasācienu pelēkajā miglā.

Manuprāt, te "pie vainas" nevienā kripatā nav pašas "Eirovīzijas" organizatori, varbūt mākslinieki kaut kā neprotas būt tie, kas caur lielo uzvaru šo Eiropas galā-pasākumu atvilktu vēlreiz uz Rīgu. Gan ne pārāk bieži, 2002. gadā tas izdevās Marijai Naumovai, tagad jau laiks jaunam varonim. Lai gan... lai gan no otras puses priecāsimies: šā pasāciena ne-esamība Rīgā neradīs vēl vienu caurumu Latvijas budžetā, kurš vēl jāizbīda cauri konsolidācijas adatas acij. Iepriekšējais "galā" – pasāciens Rīgā iecirta robu až... ~ 7 miljonu apmērā. Aiznākamgad Galvenās Uzvaras gadījumā "Eirovīzija" būtu jātaisa krāšņāka par citām reizēm (lai gan pirms pāris gadiem Maskavā notikušo diezin vai šajā ziņā "pārspļausim"), tāds vizuāli bāls pasāciens taču neuzprišinās daudziem vēl nezināmās Latvijas godu un tēlu.

Tātad – "nūjai ir divi gali". Vai nu lielā uzvara pa visu banku. Vai arī – kartējo reizi atbraucam atpakaļ uz Latviju ar otrā desmita vietas godu, toties nepatērēsim valsts naudu. Vienīgo valsts naudu, ko Valsts būtu ar mieru tērēt par veinkāršu popmūziku.

Vai ne?

Birkas: 2011, latvija, mūzika.